Kurš gan nevēlas, lai viņa vēders vienmēr justos labi? Vēdera darbības traucējumi ir ļoti nepatīkami sabiedrotie. Visizplatītākie vēdera problēmu izraisītāji ir laktozes nepanesība un funkcionālie gremošanas traucējumi, īpaši karināto zarnu sindroms. Taču pat tad, ja īpašu problēmu nav, ir vērts parūpēties par sava kuņģa-zarnu trakta veselību, jo tieši tas ir mūsu labsajūtas stūrakmens. Izvēlies sev piemērotākos ieteikumus un baudi dzīvi bez vēdera problēmām!
Vai Tev pēc ēšanas ir nācies piedzīvot kolikas un sliktu dūšu? Visticamāk, to izraisījusi pārāk liela un trekna porcija, kas ilgi uzglabājas kuņģī un rada smaguma sajūtu vēderā. Nepatīkamas sajūtas vēderā var izraisīt arī asi un piparoti ēdieni. Tādēļ ievēro noteiktu ēšanas režīmu un seko līdzi porcijas izmēram. Lielākajai daļai cilvēku dienā pietiek ar piecām ēdienreizēm. Piena produktus vislabāk lietot brokastīs, starp ēdienreizēm un vakariņās, kombinējot tos ar maizi, ogām vai augļiem.
Šķiedrvielas rūpējas par kuņģa-zarnu trakta veselību un darbību. Tās nodrošina gremošanas sistēmu ar nepieciešamajiem mikrobiem un tādējādi uztur kārtībā mūsu veselību. Vēders būs pateicīgs par šķiedrvielām bagātiem produktiem, piemēram, pilngraudu izstrādājumiem, dārzeņiem, ogām un augļiem.
Organisma un arī kuņģa-zarnu trakta optimāla darba nodrošināšanai dienā ir nepieciešami vismaz pāris litri šķidruma. Nepieciešamā šķidruma daudzuma uzņemšanai dienas laikā galvenokārt ieteicams dzert ūdeni, taču ēdienreizes var papildināt ar barojošām un gardām alternatīvām, kas gatavotas no piena produktiem un sulām.
Ikviens, protams, ir dzirdējis par kustību labvēlīgo ietekmi uz mūsu veselību. Arī vēderam patīk kustēšanās. Pētījumi liecina, ka kustības uzlabo kuņģa-zarnu trakta darbu. Patiecoties aktīvam dzīvesveidam, gremošanas sistēmā palielinās baktēriju daudzveidība, kas tiek uzskatīta par labvēlīgu veselībai. Tādējādi par kustīga dzīvesveida pozitīvo ietekmi daļēji var spriest pēc mūsu gremošanas trakta mikrofloras stāvokļa. Kustēšanās iespējas ir ļoti dažādas. Dažus aizrauj uz rezultātiem vērsts sports, citiem ir piemērota mazāk aktīva, taču regulāra kustēšanās.
Stresam ir noteikts mērķis: sasniegt maksimāli labu rezultātu. Īslaicīgā perspektīvā un saprātīgā apmērā tas palielina uzmanību, koncentrēšanās spēju un sniegumu. Taču ilgstošs stresa stāvoklis var būt grūti izturams. Daļai cilvēku pārlieks stress izpaužas dažādu gremošanas traucējumu veidā. Ar stresu bieži vien tiek saistīts arī kairināto zarnu sindroms. Ilgstoša stresa gadījumā cieš viss organisms, t.sk. arī kuņģa-zarnu trakts. Papildus laika plānošanai un prioritāšu noteikšanai, stresu palīdz kontrolēt regulāra atpūta un pietiekams miegs.