Cukurs piena produktos

Informāciju par uzturvērtību uz produktu iepakojuma reglamentē regulas, kas precīzi nosaka, kas un kā jānorāda. Attiecībā uz ogļhidrātiem jānorāda to daudzums gramos (piemēram, 11,6 g ogļhidrātu), kā arī cukuru īpatsvars ogļhidrātos (piemēram, tostarp cukuri 11,4 g).

Atšķirība starp abiem skaitļiem ir saistīta ar faktu, ka ne visi ogļhidrāti ir cukuri. Ogļhidrātus klasificē pēc vienkāršo cukuru molekulu skaita: vienkāršie cukuri jeb monosaharīdi un disaharīdi (saharoze, glikoze, laktoze, fruktoze); saliktie cukuri jeb polisaharīdi (ciete, glikogēns, celuloze); oligosaharīdi; šķiedrvielas. Tādējādi pie ogļhidrātiem tiek pieskaitīta arī ciete, kas tiek izmantota kā biezinātājs, šķiedrvielas u.c.

Bieži vien iepriekš minētie skaitļi rada apjukumu, un tiek uzskatīts, ka cukura daudzums, kas uz iepakojuma norādīts blakus ogļhidrātiem ir vienāds ar produktam pievienotā baltā cukura daudzumu - tā tas nav! Patiesībā piena produktos esošie cukuri sastāv no pienā esošās laktozes jeb dabīgā piena cukura, no augļos esošās glikozes un fruktozes, kā arī no pievienotā cukura jeb saharozes.

Laktoze jeb piena cukurs ir ar mazāku salduma pakāpi un tās saturs pienā ir aptuveni 5%. Piena fermentācijas procesā laktoze daļēji pārvēršas pienskābē, tādēļ skābpiena produktos laktozes īpatsvars ir aptuveni 3-4,2%, kas ir ~ 3-4 g uz 100 g produkta.

Glikozi satur augļi, dārzeņi, ogas, medus un ziedi. Glikoze ir pazīstama arī kā vīnogu cukurs. Fruktozi jeb augļu cukuru satur augļi un medus. Piena produktos ar garšu šo cukuru īpatsvars parasti ir ~ 1 g uz 100 g produkta.