Kādēļ ir svarīgs D vitamīns?

D-vitamīns tiek dēvēts arī par saules vitamīnu, jo tieši saules ultravioletais starojums aktivē dabīgu D vitamīna sintēzi organismā. 

D vitamīns nodrošina kalcija un fosfora uzsūkšanos organismā. D vitamīna trūkums kavē kalcija uzsūkšanos un nogulsnēšanos kaulos, kā arī kaulu audu atjaunošanos. Citiem vārdiem sakot, D vitamīns veicina organismā esošā kalcija novadīšanu uz kauliem. Nepietiekams D vitamīna daudzums sekmē kalcija nogulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām, kas var paātrināt aterosklerozes attīstību. Īpaši svarīgs D vitamīns ir bērniem un jauniešiem. Šajā vecumā notiek ļoti strauja skeleta attīstība un tās pareiza gaita ir kaulu veselības stūrakmens brieduma un vecuma gados. Ja D vitamīns netiek uzņemts pietiekamā daudzumā, tad kārtīgai kalcija lietošanai uzturā nav īpašu rezultātu.

D vitamīns ir nepieciešams:
*bērna normālai augšanai, jo bez D vitamīna nevar notikt pareiza kaulu un zobu mineralizācija;

*jo tas veicina tādu fermentu sintēzi gļotādā, kas atbild par kalcija aktīvu transportu organismā;

*normālai sirdsdarbībai un asins recēšanai;

*stabilas nervu sistēmas un asinsspiediena nodrošināšanai;

*imūnsistēmas normālas darbības nodrošināšanai;

*šūnu dalīšanās procesā;

* muskuļu normālai darbībai.

Kā uzņemt D vitamīnu?

D vitamīna sintēze notiek ādā saules UVB staru ietekmē. Ar vecumu ādas spēja ražot D vitamīnu samazinās, turklāt tumšādainiem cilvēkiem šī vitamīna sintēzes spēja ir mazāka.

Kā liecina Tartu Universitātes zinātnieku veikto pētījumu rezultāti, aptuveni viena trešdaļa Igaunijas pieaugušo iedzīvotāju ziemā cieš no D vitamīna trūkuma, kura sintēze organismā notiek saules staru iedarbībā. Lai gan nepieciešamās D vitamīna dienas devas saņemšanai vasarā pietiek ar 10-15 minūšu ilgu uzturēšanos saulē, tomēr saskaņā ar pētījumu rezultātiem Igaunijas iedzīvotāji izjūt D vitamīna trūkumu arī vasarā. 

D vitamīna uzņemšana ar pārtiku ir diezgan ierobežota, jo dabīgā veidā šis vitamīns ir atrodams vienīgi savvaļas zivīs (lašos, tuncī, sardīnēs, makrelēs) un termiski neapstrādātos zivju ēdienos. Nelielās devās D vitamīnu satur arī olas dzeltenums un aknas. Tādēļ, salīdzinot ar ādā sintezēto D vitamīna daudzumu, ar pārtiku uzņemtā D vitamīna devas ir ļoti nelielas.

Eiropā ieteiktā D vitamīna dienas deva ir 5 µg, bet Igaunijā - 7,5-10 µg.

5 µg D vitamīna satur, piemēram,:

2 g zivju eļļas,
15 g žāvēta zuša,
50–60 g cepta laša,
60 g sālītas siļķes,
120 g olas dzeltenuma,
600 g sautētu aknu,
10 l piena

Valio Gefilus piena produktos D3 vitamīna daudzums ir 1,0 µg uz 100 g produkta, kas ir 20% no D vitamīna ieteicamās dienas devas.

 

Izmantotā literatūra

www.toitumine.ee (informācija balstīta uz valstī ieteiktajām veselīga uztura normām)
Kull. M. Impact of vitamin D and hypolactasia on bone mineral density: a population-based study in Estonia